Drukāt
2467 skatījumi

Lucija Daugaviete

1926 – 2013.30.05.

Kur Tavs sākums? Kāds Tavs gājums? Kad un kāda būs Tava atgriešanās? Mūžīgā palikšana – bērnos, darbos, savā valstī un tautā. Tā var sacīt par katra cilvēka mūžu, jo nākam no saviem vecākiem šeit, uz savas Zemes, un atgriežamies pie vecākiem Debesīs.

2013.gada 30.maijā Mūžībā aizgājusi māksliniece tēlniece, keramiķe Lucija Daugaviete. Viņas saknes Pilskalnes pagasta „Jaudzemos”, tagad „Ezeri”. Pasaulē Lucija ienāca zemnieku Minnas un Augusta Daugaviešu triju bērnu ģimenē kā jaunākā meita. Pirmā izglītība iegūta Pilskalnes pamatskolā, kur par skolotāju strādāja Lucijas krustmāte Elza Dambre. Mācības Lucija turpināja Neretas sešklasīgajā pamatskolā pie skolotājas Lucijas Kalniņas. Taču karš uz laiku skološanos pārtrauca. Lucija mācības no jauna uzsāka 1945.gadā vidusskolā Jēkabpilī, kuru pēc pāris gadiem absolvēja. Vidusskolā skolotājs Pormalis vadīja keramikas pulciņu, kurā piedalījās arī Lucija. Šeit apgūtais Lucijai pavēra tālāko ceļu dzīvē, jo viņai patika viss, kas saistījās ar mākslu.

Nejauša tikšanās ceļā uz mājām ar gricgalieti un jauno Mēmeles pamatskolas skolotāju Luciju Medni, tagad Lucija Ķuzāne, kura rosināja pieteikties par skolotāju Mēmeles pamatskolā, jo tur trūka darbinieku, virzīja Luciju Daugavieti soli tuvāk viņas iecerētajam mērķim. Lucija Daugaviete sāka strādāt Mēmeles pamatskolā par zīmēšanas, dziedāšanas un fizkultūras skolotāju. Te viņa nostrādāja dažus mēnešus, jo direktors komandēja Luciju uz Rīgu, bet viņa darbā neatgriezās, jo iestājas Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos. Nākamajā vasarā Lucija tika uzņemta Mākslas akadēmijas Skulptūru nodaļā.

Studiju laikā Lucija Daugaviete iepazinās ar dzīvesbiedru, studentu, kurš ieradies no Maskavas mākslu zinības apgūt Rīgā, Vladimiru Cimmerlingu. Vasarās ģimene dzīvoja Maskavā, mācību laikā atgriezās Rīgā. Jaunajā ģimenē 1955.gadā piedzima meita Māra, kura arī kļūs māksliniece. Lucija Daugaviete atrada nakts aukles darbu Pumpuru bērnu namā, lai spētu apvienot mācības un meitiņas audzināšanu. !957.gadā abi mākslinieki absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju un atgriezās Maskavā.

Mākslinieces Lucijas Daugavietes keramiķes darbs izvērtās veiksmīgi, jo bija gan pionieru statuju pasūtījuma darbi, gan pieprasīti sirdij tīkamie māla trauki, dekoratīvie šķīvji, māla bižutērija. Bieži L.Daugaviete bija mākslinieku kopās, kuras Dzintaros veidoja izstādes, strādāja. L. Daugaviete strādāja daudz, jo vajadzēja iztikas līdzekļus. Taču ļoti daudzus darbus viņa dāvināja draugiem, kolēģiem. Tādēļ kā ģimenes relikvijas meitai saglabājušies tikai  daži mātes darinātie izstrādājumi.

Latvija – dzimtene, Krievija – darba mūžs, meita un znots, mazmeitas un mazmazbērni. Pēc Trešās Atmodas Lucija Daugaviete kopā ar meitas ģimeni iegādājas īpašumu ar māju Neretās – ”Čaupanānus”. Lucija vasarās brauc uz Latviju un ved no Piemaskavas pamestajām sādžām aveņu stādus un bumbierītes, lai stādītu šeit, Latvijā, „Čaupanānos”. Tas esot viņai no bērnības, no senčiem zemkopjiem.

Nu Lucijas Daugavietes mūžs ierakstīts Mūžības grāmatā. Lai aizgājējas pelniem vieglas smiltis Strobuku kapsētā un mūžīga piemiņa mākslinieces mūžam. Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem, draugiem.

Neretas nekrologs no  http://neretasnovads.lv