Drukāt
2428 skatījumi

Par Vaņečku

Vaņečka gulēja lielum lielā gultā un pieslapināja matraci. Kad matraci noņēma no gultas un uzlika žāvēties, izrādījās, ka tā nemaz nav gulta, bet gan plaša, liela un balta  finiera izmēra  manēža. 

Pēc miega Vaņečkam ļoti gribējās padraiskoties. Tētis apgūlās gultas malā, lai   Vaņečka neizkristu, un, turēdams rokā kabatas lukturīti, rādīja ceļu un zīmēja gaismas „zaķīšus”.

Un skrējiens varēja sākties!

Pilnīgi plikiņš (ļoti viegli ir skriet bez apģērba) Vaņa skraidīja šurpu, turpu, ķerdams  pa ceļam  gaismas „zaķīšus”. Tētis šos „zaķīšus” laida skriet pa sienām, griestiem un uz grīdas. Tētim  arī bija jautri, viņš smaidīja. Tētis teica, ka lukturītis ir ļoti spēcīgs, tas  caur logu var apgaismot kaimiņmājas pagalmu.

Vaņečka skrēja bez apstājas, ķēra „zaķīšus”, un  laiku pa laikam apstājās, lai nokostu banānu, ko vecvecmāmiņa jau nomizotu turēja gatavībā. Tā Vaņečkam bija ļoti ērti, garām skrienot nokost gabaliņu, kā lielam sportistam, kurš distancē iedzer ūdeni – un skrien  tālāk, uz Finišu!  

Vecvecmāmiņa izsecināja, ka  gultas – manēžas garums ir 200 cm, bet Vaņečka noskrēja jau kādas 25 reizes, un vēl turpināja skriet! Tātad viņš ir noskrējis kādus 500m! Un tas nozīmē, ka viņa skrējiena garums ir  no mājām Usjeviča ielā līdz Ļeņingradas tirgum un atpakaļ! Kā jums tas patīk? 

Kad Vecvecmāmiņa gāja projām, turēdama rokā banāna mizu, jo bija piekususi smieties un stāvēt, tētis gulēja gultas malā uz sāna, kā  jūras krastā, bet ārā aiz loga sniga. Sākās ziema. Bet Vaņečka turpināja savu skrējienu, plikiņš, sārts,  papēži vien zibēja. 

                                                     Lūcija Daugaviete 2003.g.

Vēstule mazmazdēlam Vaņam 

Labdien, Vaņa! 

Tā esmu es, tava vecvecmāmiņa Lūcija – Luka, rakstu Tev vēstuli. Saglabā to! Kad Tu izaugsi tik pat liels kā Tavs tētis, Tev saglabāsies liels retums – vēstule no vecvecmāmiņas! 

Vai esi redzējis dārzā maijvaboles? Tās ļoti smieklīgi kustina savas kājiņas – atgādina robotus. Kā uzvedas taksītis? Vai ir nācies apšļakstīt viņu ar ūdeni? Uzzīmē viņu. Palūdz, lai baba Māra parāda Tev lielo ozolu dārza malā. Tam ir pats resnākais stumbrs: paņem strīķīti un nomēri stumbra apkārtmēru. Tajā ozolā sēdēja ūpis, kuram vajadzēja pareģot nākotni, bet  viņš spēja pateikt  tikai „ne u-ū ” 

Paskaties, kādi koki vēl ir dārzā? Vai zini kā tos sauc? Kuri Tev patīk? Iesaku kaut ko iestādīt. Paņem zīli un aiznes uz Eldorado, tur ieroc zemē pie kāda akmens, lai aug. Vai zini kāpēc akmens tuvumā augi labi aug? Tāpēc ka akmens saglabā mitrumu, un, kad ir karstums, tas palīdz augiem, tie nesakalst. 

Uzredzēšanos! Es Tevi mīlu! Bučas.